Valmiermuižas vārds vēstures annālēs atrodams kopš 13. un 14. gadsimta mijas, kad Valmieras pilij pieder varens krogs, kur tirgo kungu alu. Pirmsākumos Valmieras muiža atrodas Valmieras pils tuvumā, tomēr jau ap 1624. gadu to aizceļ prom uz vietu, kur Valmiermuižas alus darītava atrodas patlaban. 2006. gadā Aigars Ruņģis, dzimis valmierietis, kopā ar uzņēmīgiem ļaudīm sāk muižā būvēt mazu alus darītavu, lai atdzīvinātu te valdījušās viesmīlības tradīcijas un darītu gardu alu, kas atkal nestu Valmiermuižas vārdu pasaulē. 2011. gada janvārī Rīgā atver Valmiermuižas alus vēstniecību. Līdz ar tirgotavu, kur sagādāt visu svētku galdam vajadzīgo, durvis ver arī alus virtuve, kur ieturēt brangu maltīti, izbaudot alus un ēdiena saderības stāstu. Zīmīgi, ka vēstniecība iekārtota vietā, kur vēsturiski gaisā virmojis alus garainis, jo vairāk nekā pirms 100 gadiem te atradusies alus darītava. Valmiermuižas saimnieks kopā ar saimi diendienā strādā, lai Latvijā laba alus netrūktu un senās ieražās balstītā alus baudīšanas kultūra atkal uzplauktu. Valmiermuižas meistari turpina meklēt jaunas garšas, lai arvien pārsteigtu prasīgo alus baudītāju. Aiz katra, pat šķietami vismazākā darba stāv gādīgas rokas, ass prāts, cieņa un godprātība pret saviem pienākumiem.
