Māmiņdienas dzejoļi

Mātes diena ir tā diena, kad mēs vēlamies paust savu mīlestību un pateicību mūsu mīļajām māmiņām. Šajā dienā tiek dāvātas gan dāvanas, gan ziedi, bet viens no vispersoniskākajiem un sirdi sildošākajiem veidiem, kā izrādīt savas jūtas ir Mātes dienas dzejoļi. Mīlestība pret māmiņu var izpausties dažādos veidos – ar apkampieniem, pateicības vārdiem, kopā pavadītu laiku vai rūpīgi atlasītu dāvanu. Tomēr dzejoļi Mātes dienā piedāvā unikālu veidu, kā savas jūtas pārvērst vārdos, kas paliks uz mūžu atmiņā. Dāvanu Serviss ir apkopojis lielisku krājumu, kur ir skaistākie Māmiņdienas dzejoļi, kas noderēs ikvienam!

Protams, dzejoļi mammai ir brīnišķīgs veids, kā izrādīt mīlestību un pateicību. Tie sniedz iespēju izteikt visdziļākās jūtas un saglabāt tās mūžīgi. Ja gribēsiet skaistu dzejoli apvienot ar dāvanu, tad Dāvanu Serviss krājumā Dāvanas mammai noteikti atradīsiet to īsto dāvanu!

Tā kā gara saules diena

Esi, mūsu, māmulīt.

Tava siltā, jaukā gaisma

Devīgi mums ceļā krīt.

Mīļāko no visiem paldies

Vēlas sirds tev pasacīt.

Un bieži aizmirsdama sevi,

Tu visu spēji atdot mums,

Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,

Mums paliks mūžīgs jautājums!

 ***

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,

Bet zini, man jau arī ir tāpat,

Un atkal pienākusi ir tā diena,

Kad pieņemts visas Mātes godināt.

Bet es par tevi domāju ik brīdi,

Un domās tu man vienmēr esi klāt,

Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi,

Ar tevi vienmēr gribu parunāt.

Un atcerēties manas bērnu dienas,

Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,

Kad rezēm kāds man nodarīja pāri,

Es zināju, pie mammas sāpes dzīst.

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,

Bet zini, man jau arī ir tāpat,

Es gribu šajā pavasara dienā,

Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.

/R.Andersone/

 ***

Ko lai māmulītei veltu?

Rīt jau svētku diena klāt.

Uzzīmēšu sauli zeltā,

Steigšu viņai dāvināt.

Rītā celsies māmulīte,

Manu velti uzies drīz.

Saulīte pavisam glīta

Viņas skatus apzeltīs.

Teikšu:- Tev, tas māmiņ, labā,

Tev šī saule spoži spīd.

Viņa tavu smaidu glabā,

Cels tā mani katru rīt.

Tad es arī laba augšu,

gaiša mana taka būs.

Tavos darbos talkā traukšu,

Lai tev rokas nepiekūst,

Lai tu saules mūžu vari

Mani dzīvē pavadīt,

Lai ik diena saules stari

Apsveic tevi, māmulīt!

/I.Lasmanis/

***

Ai, māmulīt, visu tu vari,

Un viss ir tik mīļš, ko tu dari!

Lūk, piemēram, cimdiņus abus

Tu adi tik siltus un labus!

Man šallīti pieglaud pie vaiga,

Un tā ir tik mīksta un maiga!

Ai, visu to vari un proti,

Tu mīļa tik ļoti, ļoti.

Bet, māmulīt, pasaki gan,-

Vai es…

Esmu tik labs kā tu man?

/J.Osmanis/

***

Cik skaisti mākoņi pār jūru.

Es ilgi skatos. Man ir kauns.

Jo mana māte šajā brīdī,

Uz kūti ejot, kājas aun.

Cik skaisti mākoņi pār jūru.

Es smagu sirdi noskatos.

Kam man tie mākoņi pār jūru,

Ja mana māte neredz tos.

Bet zinu – savu dzīvi māte

Nemūžam nenosauks par sūru

Tik tādēļ vien, ka skatos es,

Cik skaistu mākoņi pār jūru.

/M.Zālīte/

***

Sava mūža Sarkano grāmatu

Ja par sevi Tu uzrakstītu.

Katra rinda mums pretī starotu

Bites čaklumu, ticību Debesīm.

Baltu lūgsnu un pīlādža spītu.

Katra rinda pretī mums dziedātu

Ziediem apvītu saules rītu.

Tava dzīve kā svētavots bijusi.

Mūsu dzimtas saknes ar dzīvību

Saules lāsēm lai padzirdītu.

/K. Apškrūma/

***

Saulīte ir spožākā,

Māmuliņa mīļākā,

Ģimenē es pastarītis,

Rītos agri cīrulītis.Saules staru spožāko,

Pļavas puķi skaistāko,

Domās visu gaišāko,

Steidzos es pie dārgāko.Tā ir mana māmuliņa,

Manas dzīves daļiņa,

Tā kā ziediņš aizvējā,

Es pie māmiņas siltumā.

/M.Zinbergs/

***

Gluži kā sniedziņš,kas ziemu krīt,

Tu esi tik gaiša un maiga.

Māmiņa mīļā, tev saku labrīt

Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Tu jau to zini ka visādi iet;

Nez, kur tās nelaimes rodas?

Laboties gribas, bet tomēr mazliet

Atkal pa reizītei gadās…

Nesolu šorīt, bet noskūpstu,

Juka lai tev ir šī diena,

Māmiņa mīlā, tik labas kā tu

Nav pasaulē laikam nevienas.

/B. Saulītis/

***

Tā kā gara saules diena

Esi, mūsu, māmulīt.

Tava siltā, jaukā gaisma

Devīgi mums ceļā krīt.

Mīļāko no visiem paldies

Vēlas sirds tev pasacīt.

/A. Ķirškalne/

***

Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu,

 piedod mūsu neratnības un neizdarītos darbus –

kopš bērnības visā dzīves garumā, 

piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības

 un mīļos vārdus! Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam, 

ko nozīmē mātes sirds, un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša, 

skaidra un neaizmirstama – tu -karsta asins lāse gadu baltumā.

/L. Bridaka/

***

Mātes rokās mātes siltums.

Acīs gaišs, mīļš starojums.

Mātes sirdī mātes mīļums,

Dvēselē – tās atspīdums.

Mātes sejā mātes maigums.

Lūpās – vārdu pieskāriens.

Mātes rūpes, viņas lepnums –

Bērniem dots savs pavediens.

/V. Kokle – Līviņa/

***

Tu mīļā, mīļā māmiņa,

Es mīlu tevi kā nevienu,

Tu esi man(im) dārgāka

Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa

Un žēlo mani katru brīdi:

Riet saule, aiziet dieniņa,

Bet Tu aizvien(am) silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,

Vai man(im) bēdas ir vai prieki,

Tev pieder katra domiņa,

Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļā māmiņa,

Par visu vairāk mīlu tevi – 

Man balta dzīves taciņa:

Tu savu sirsniņu man devi.

/J. Rainis/

***

Bērnam Tu vienmēr esi visskaistākā,

Un vienmēr vismīļākā,

Tu esi viņa pasaule un patvērums,

Tu esi viņu radījusi

Un savu mūžu viņam novēlējusi,

Jo viņš tavs bērns, un tu tā māte!

Tavas rokas vēju glāsta,

Tavas rokas sauli nes,

Nav par tavām rokām labām

Siltākas uz pasaules.

***

Māmiņa kad agri rītos

Istabā pie manis nāk,

Saules zaķēni uz grīdas,

Griestos bariem dejot sāk.Un ikreiz, kad māmuliņa

Blakus man pa ielu iet,

Ielas abās pusēs rindā

Košas brīnumpuķes zied.Kad mēs abi ejam pļavā,

Sidrabaini strauti urdz

Un no manas kabatiņas

Putnu bari zilgmē spurdz.

/C.Dinere/

***

Tev mīļi pieglausties.

No acīm asaru noraust

Un klusi pateikt – paldies!

Zinu, māmiņ, laiks gājis,

Sen pasakām neticu es,

Ber ievziedi baltumu matos,

Un pavasars salnu nes.

Bet vaigā zvīļo tev sārtums

Kā maija ābeles zieds.

Es mīlu tevi, māmiņ,

Par to, ka esi, paldies!

Paldies, mana jaukā un labā,

Ka varu šai pasaulē iet,

Ka sevi veltīji bērniem,

Paldies, mīļo māmiņ, paldies!

***

Ļuj man Tevi māmulīt,

Tavā dienā godināt,

Paldies teikt par katru rītu,

Kad nāc dienai modināt.

Tavi vārdi – silti vārdi,

Ietin sirdi maigumā,

Tavi vārdi – spēka vārdi,

Palīdz dienu spraigumā.

Tavi vārdi – gudri vērdi,

Liek mums augot padomāt,

Tavi vārdi- spēka vārdi,

Mūzam paliks padomā.

 ***

Mīļo, mīļo māmuliņ

Paldies tev par visu,

Paldies par buču

Ko no rītiem man sniedz,

Paldies par smaidu

Kas tev sejā mirdz

Un izplaukst kā liliju zieds,

Paldies par mīļajiem vārdiem

Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,

Paldies, ka neesi ciets kā miets

Bet mīksts kā salds miegs,

Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds

Kas ir pilns cerību kā bišu siets,

Paldies, ka esi man…

***

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru

Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt

Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,

Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt

Varbūt pat vēl labāk,

Ja šorīt es būtu

Par dziedoni cīruli pārvērties jau

Tad skaistākās dziesmas

Tu, māmiņ, sev gūtu,

Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.

***

Pasniedz savas rokas pretī,

raupjās saujās sauli sniedz

un, ar savu gaišo smaidu,

vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,

galvu Tavā klēpī likt

un pie seno dienu sapņiem,

tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,

kurus sirdī spēju rast,

tikai, diemžēl, tajās dienās

pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,

vēlreiz Tavā sirdī smelt,

lai es smago dzīves nastu

spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,

vēlreiz mīlestību krāt,

kā visdārgāko no rotām,

Tevi sargātu es, māt!

***

Atmostoties dziļā naktī,

Jutu cik tu maigi glāsti,

Un pār gultu noliekusies,

Zelta pasaciņu stāsti.

Kad es atkal miegam ļāvos,

Dzirdēju, ka klusi dziedi,

Un ap manu mazo gultu,

Plauka balti sapņu ziedi.

/L.Paegle/

***

Paldies Tev māt, par tavām dziesmām,

Par vārdiem mīļajiem, ko teici man,

Gan rīta ausmā, gan vakara rietā,

Tie šodien vēl sirdī man skan.

Tu savu pavardu tik labi nosargāji,

Ka vēl aizvien tas sprēgājošs un silts,

Un stipri stāv tas mīlestības tilts,

Pār ko tu cēla bēdām pāri gāji.

Nav tava roka piekususi dot,

Un tava sirds nav pārstājusi starot,

Tais rūpēs gaišajās, kas darbus darot,

Ap katru lietu vijas nemanot.

Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu,

Kā seno dienu gaišās stundās, māt.

Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,

Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.

/Ziemeļnieks/

***

Mīļum, mīļā māmuliņa,

Mīlu tevi kā nevienu,

Esi man visdārgākā,

Par saulīti, baltu dienu.

Pie tevis nāku nākdama,

Vai manī bēdas ir vai prieki,

Tev pieder katra domiņa,

Vai svarīgs kas vai nieki.

Mīļum, mīļā māmuliņa,

Par visu vairāk mīlu tevi,

Man priekšā dzīves taciņa,

Sirds siltumu man dod.

***

Ar baltām ievu kurpēm,

Un tulpju svecēm košām.

Ar pienenīšu zeltainām pļavām,

Un putnu dziesmām skaļām.

Ar pirmo saules staru,

Un baltu ķiršu zaru.

Nāk pavasaris mātes sveikts,

Un man ar gribas par visu,

Tev lielu paldies teikt.

Ka šai pasaulē pukst mana sirds.

/E.Grinbergs/

Vajadzīgi vēl vairāk apsveikumi un pantiņi Mates dienā? Apskatiet Dāvanu Serviss krājumu – Apsveikumi Māmiņdienā, kur noteikti atradīsiet, kādus skaistus vārdus! 

Comments

comments