Ja vēlies uzzināt, kad ir Helovīni, atzīmē kalendārā – 2026. gadā tos svinēs sestdien, 31. oktobrī! Tā ir lieliska iespēja ietērpties baisos kostīmos, izmēģināt drosmīgu grimu, izgrebt ķirbi vai ieplānot neaizmirstamu vakaru kopā ar draugiem. Lasi tālāk un uzzini, ko vērts zināt par šiem svētkiem Latvijā!
Kad ir Helovīni 2026 – datums, kas nekad nemainās
Helovīni 2026. gadā iekrīt sestdienā, 31. oktobrī. Svētku datums katru gadu ir nemainīgs – Helovīnus vienmēr svin 31. oktobrī, Visu svēto dienas priekšvakarā.
Tā kā šogad svētki iekrīt nedēļas nogalē, tā ir lieliska iespēja sarīkot kostīmu ballīti, šausmu filmu maratonu vai izbaudīt kādu aizraujošu piedzīvojumu draugu kompānijā.
Vai Helovīni Latvijā ir brīvdiena?
Nē, Helovīni Latvijā nav oficiāli valsts svētki vai brīvdiena. Lai gan tie tiek svinēti 31. oktobrī, šis datums nav iekļauts Latvijas oficiālo svētku dienu sarakstā.
Latvijā rudenī ir arī savas tradicionālās paražas, kas saistītas ar gadalaiku maiņu un senču pieminēšanu. Veļu laiks ir rudens periods, kad tradicionāli piemin aizgājušos tuviniekus un senčus, savukārt Mārtiņdiena, ko svin 10. novembrī, iezīmē rudens darbu noslēgumu un ziemas tuvošanos. Atšķirībā no Helovīniem šīs tradīcijas ir cieši saistītas ar latviešu folkloru un senajām gadskārtu ieražām.
No kurienes radušies Helovīni?
Helovīnu pirmsākumi meklējami senajos ķeltu Samhain svētkos, kas iezīmēja ražas sezonas noslēgumu un gada tumšākā perioda sākumu. Tika uzskatīts, ka šajā naktī robeža starp dzīvo un mirušo pasauli kļūst īpaši trausla. Vairāk interesantu faktu atradīsi rakstā Kas tad ir Helovīni?.
Viens no pazīstamākajiem Helovīnu simboliem ir izgrebts ķirbis ar sveci jeb Jack-o’-lantern. Tā izcelsme saistīta ar īru leģendu par viltīgo Džeku, kurš pēc nāves bija spiests mūžīgi klīst ar laternu rokās. Mūsdienās izgaismoti ķirbji kļuvuši par neatņemamu svētku dekorāciju.
Kā Helovīnus svin Latvijā?
Latvijā Helovīni plašāku popularitāti ieguva 20. gadsimta 90. gados un 2000. gadu sākumā. Mūsdienās Helovīnu tradīcijas īpaši iecienījuši bērni, jaunieši un visi, kuriem patīk noslēpumaina svētku atmosfēra.
Populārākās Helovīnu tradīcijas un aktivitātes:
- Kostīmu ballītes – raganu, vampīru, spoku un citu biedējošu tēlu kostīmi.
- Saldumus vai izjokosim! – bērni pārģērbjas dažādos tēlos un dodas lūgt saldumus.
- Ķirbju grebšana – mājas rotā izgaismotas ķirbju laternas un tematiski dekori.
- Šausmu izklaides – tematiski pasākumi, šausmu istabas, atrakciju parki ar biedējošiem aktieriem un šausmu filmu vakari.
Ja vēl domā, kā pavadīt gada baisāko vakaru, smelies iedvesmu rakstā Kā svinēt Helovīnu Latvijā?.
Helovīnu dāvanu un izklaides idejas
Vēlies pārvērst svētkus īstā piedzīvojumā? Ierasto saldumu vietā uzdāvini emocijas, kas paliks atmiņā vēl ilgi!
Lūk, dažas baisi aizraujošas idejas no Dāvanu Serviss piedāvājuma:
- Izlaušanās istabas un kvesti – spriedzes, mīklu un komandas darba pilns piedzīvojums, kurā kopīgi jāatrod izeja un jāpārvar dažādi izaicinājumi.
- Vakariņas tumsā „Dine in the Dark” – neparasts garšu un sajūtu piedzīvojums pilnīgā tumsā, kas ļaus ierasto maltīti izbaudīt pavisam citādi.
- Šausmu filmu vakars kinoteātrī – lieliska dāvana kino cienītājiem, kuriem patīk spriedze, negaidīti pavērsieni un biedējoši stāsti.
- Vakariņas ar improvizācijas izrādi „Shitty Dinner” – neparedzami pavērsieni, humors un vakariņas vienā piedzīvojumā.
- Ekstrēmi piedzīvojumi adrenalīna cienītājiem – iespēja pārbaudīt savu drosmi un izbaudīt emocijas, no kurām aizraujas elpa.
Meklē vēl vairāk ideju? Apskati visas Helovīnu dāvanas un aizraujošos piedzīvojumus un izvēlies piemērotāko pārsteigumu sev vai saviem mīļajiem!
Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)
Kad būs nākamie Helovīni?
Nākamgad Helovīni būs svētdien, 31. oktobrī.
Vai Helovīni Latvijā ir valsts svētki?
Nē, Helovīni Latvijā nav oficiāli valsts svētki vai brīvdiena. Tos atzīmē neformāli, rīkojot kostīmu ballītes, tematiskus pasākumus un dažādas izklaides.
Ar ko Helovīni atšķiras no Veļu laika un Mārtiņdienas?
Helovīni ir 31. oktobrī svinēti jautri un noslēpumaini svētki, kas saistīti ar kostīmiem, ķirbjiem un biedējošām izklaidēm.
Veļu laiks ir tradicionāls latviešu rudens piemiņas periods, kas veltīts senču un aizgājušo tuvinieku godināšanai. Savukārt Mārtiņdiena, ko atzīmē 10. novembrī, iezīmē rudens noslēgumu un ziemas sākuma tuvošanos. Ar to saistītas arī maskošanās, dziesmu un mielošanās tradīcijas. Lai gan visām šīm tradīcijām ir saistība ar rudens gadalaiku, to izcelsme un svinēšanas veids ir atšķirīgs.