Mīlestība – cik daudz jūtu ir šajā vienā vārdā. Atzīstoties mīlestībā pirmo reizi vai apliecinot savas jūtas simto reizi, ikviens vēlas pateikt to skaisti. Romantiski dzejoļi par mīlestību noderēs ikvienā situācijā – gan Valentīndienā, gan pirmajā randiņā, gan kāzās. Dāvanu Serviss apkopojis skaistākās dzejas izlasi, kur atrodami bezgala romantiski dzejoļi un nopietna mīlestība dzeja.
Ja vēlaties romantisku dzejoli apvienot ar skaistu dāvanu Valentīndienā, apskatiet Dāvanu Serviss krājumu Valentīndienas dāvanas. Šeit apkopotās dāvanas noderēs ne tikai 14.februārī, bet arī ikvienos citos svētkos, kad ir vēlme dāvāt ko neparastu savai otrai pusītei!
Ja tās domas, ko tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos-
Bagāts dārzs ap tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.
Ja tās ilgas, ko tev sūtu,
Visas skaņās pārvērstos-
Saldās dziesmās ietīts būtu
Tu kā cīruls debešos.
/E.Zālīte/
***
Sirds, es tevi nesaprotu,-
Raudāt gribas man un smiet.
Es tev visu, visu dotu,
Ja tu pierimtu mazliet!
Ja kaut brīdi tu man ļautu
Prātīgai un klusai būt,
Vai tad zvaigznes neapskautu?
Nezinu, varbūt…
Sirds, kas tev gar zvaigznēm daļas!
Tā jau mani nemiers māc:
Tu tik strauja un tik skaļa,
Un ja tevi sadzird kāds?
Un ja sadzird?….Klusēt spēsi?
Saki taču, kā tad būs!
Neprāte, ja neklusēsi,
Atnāk kāds un paņems mūs!
/L.Vāczemnieks/
***
Atnes man mierīgu miegu.
nesaki man, ka mīli, ka ilgojies,
tikai atļauj būt vājai.
atļauj kaut vienreiz pateikt – es nevaru,
mani vairs neklausa kājas
atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
tavās rokās tad lieku.
un uz saviem platajiem pleciem
atnes man mierīgu miegu –
lai man atkal sapņos nerādās
gara un lietaina diena,
kad es dubļu sļakatām apšļakāta,
brienu pa ceļu vienu.
/E.Zalite/
***
Pie tevis agri rītā esmu,
Pie tevis vēlu vakarā,
Pie tevis glaužos saldos sapņos,
Pie tevis jūtas nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā –
No tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārīgātīgā atbalsā.
/Aspazija/
***
Tu uzziedi kā puķe,
Aiz mīlas reibstu es,
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J. Jaunsudrabiņš/
***
Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.
Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.
Un neizsacīts
tas nevar palikt.
Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.
Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.
Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.
Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/
***
Es skūpstu Tavas rokas –
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri –
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis –
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas –
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe –
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/
***
Ceriņi smaržo caur stiklu,
un es tevi mīlu – tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis –
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr – stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/M.Čaklais/
***
No zieda uz ziedu,
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība…
/J.Poruks/
***
Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! …
/J. Osmanis/
***
Tu esi zaļākā zāle,
kas mani pie dzīves sien,
Tu – pļava un debess pār pļavu.
Kur manas viskarstākās dienas
Un naktis viskarstākās.
Es stāvu par tuvu zvaigznei
Tāpēc stāvi vēl tuvāk man klāt.
/V.Ļūdēns/
***
Tu vilinies un saldi smejies,
Tu visa esi prieka vilns, –
Es kā arvienu iemīlējies
Un skumjš, un greisirdības pilns.
Bet sirds man netrīc tumšā baisā,
Pret daudziem skatiens tevim zib,
Jo tu kā puķu smarža gaisā,
Ko paķer vējš un nes, kur grib.
/E. Virza/
***
Paldies Tev par smaidu! Es čukstu klusi.
Tik gaiši pat saule nav mirdzējusi!
Viens mirklis… bet simtus spēj aizvietot.
Viens mirklis… bet gadiem var gaismu dot.
Un sirds – pat, ja būtu tā tēraudcieta,
Man pārvērstos ziedošā pļavā uz vietas.
/J.Sirmbārdis/
***
Kad Tevi mīlu, pat zvirbuļus mīlu,
jo saprotu:zvirbuļiem jāčiepst,
lai nebūtu klusuma, kad klusējam mēs.
Kad Tevi mīlu, pat lietavas mīlu,
jo saprotu: pasaulē siltuma
pietiek, un labi, ja reizēm ir vēss.
Kad Tevi mīlu, pat akačus mīlu,
jo sausā laikā grāvjos nav ūdens
un purvos nāk brieži dzert.
Kad Tevi mīlu, pat kaķus es ciešu,
jo saprotu: pasaulē kādam pa naktīm
ir jādodas peles ķert…
Kad Tevi mīlu, šķiet: ne par matu
nav alksnis sliktāks kā palmas
vai cipreses zars.
Kad Tevi mīlu, kad Tevi mīlu –
pat dzīvot šai pasaulē var!…
/I.Auziņš/
***
Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, – tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
/E. Virza/
***
Kad mēs tiekamies, mīļais,
Tad runājam niekus,
Un nepateiktais kā akmens
Guļ starp mums nekustināts.
Mēs pļāpājam vien,
Bet pie sevis
Klusībā akmeni bīdām
Un stumjam, un netiekam klāt
Ne tam, ne arī viens otram,
Jo abi runājam niekus,
Bet galvenais tā arī paliek,
Paliek nepateikts?
/G.Kraulere/
***
Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
/E. Zālīte/
***
Es tevi mīlu ik dien – dienu no dienas –
Un esmu pie tevis, kaut simtkārt staigātu viena.
Es tevi mīlu ik nakt un aizeju nemanāma no rīta –
Vienīgi krēslas pelēki zaļo acu pavadīta.
Es tevi mīlu ikvakar, kad puteņo, pārslo tumsa, –
Spuldze noriet – tu esi mans ieguvums.
Es tevi mīlu ik austošu rītu. Ik rīt.
Tas ir viss. Viss, ko es spēju tev nodarīt.
/D. Dreika/
***
Teic, kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, – tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.
/J. Jaunsudrabiņš/
***
Es tevi mīlot mīlēšu,
Un priekā starojošs un vēss, un stalts
Es tavā mīlā sevi gremdēšu,
Kā debess zilgmē nogrimst mākons balts.
/A. Kurcijs/
***
Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi –
Laikam jau tas ir daudz.
Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?
Tikai negribi visu.
Viss – tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/
***
Mirkli paskatīsimies
viens otram acīs,
Un, kut nebūs ne čuksta,
Mēs viens otram
Kaut ko būsim sacījuši –
Dvēseles bez vārdiem pukst.
/O. Vācietis/
Vēl vairāk dzejoļu par mīlestību var atrast Dāvanu Serviss krājumā Valentīndienas dzejoļi! Smelties idejas skaistiem vārdiem ir tik viegli!
Meklējat skaistu novēlējumu, ko 14.februārī veltīt savai otrai pusītei? Apskatiet krājumu Novēlējumi Valentīndienā, kur noteikti atradīsiet kaut ko priekš sevis!