Šoreiz aprakstītais piedzīvojums ir pavisam citādāks nekā ierasts! Mēs, četras piedzīvojumu kāras dāmas, devāmies uz Latvijā pirmo un vienīgo virtuālas realitātes istabu „VR room”. Šo noteikti ir jāatzīst par vienu no interesantākajām izklaides iespējām, kā arī izcilu alternatīvu patlaban tik populārajām kvestu istabām (escape room).
Par virtuālo realitāti un mākslīgo intelektu tika runāts jau pagājušajā gadsimtā, taču plašākai sabiedrības daļai tā kļuva pieejama pavisam nesen. Kas ir virtuālā realitāte? Vienkārši sakot, tā ir pārliecinošu sajūtu kopuma radīšana ar tehnikas palīdzību. Vesela, mākslīgi radīta pasaule, kas mijiedarbojas ar cilvēku, radot sajūtu, ka simulācijā esošais notiek pa īstam.
Šī bija mana pirmā pieredze ar virtuālo realitāti. Vienīgais, ar ko varēju vilkt paralēles, bija Igaunijā izbaudītais 5D kino (tas darbojas uz redzi, dzirdi, smaržu, tausti). Kino man ļoti patika, pat apsolīju sev, ka došos tur atkal. Tādēļ biju priecīga par šādu iespēju un gatava vēlreiz ar tehniskiem līdzekļiem imitēt aizraujošu sajūtu spektru tepat Latvijā „VR room”.
„VR room” atrašanās vieta izvēlēta ļoti izdevīga, gandrīz pašā pilsētas centrā – Dzirnavu ielā 102b. Viegli pieejama un atrodama vieta, mājīgas un glītas telpas, turklāt izklaides iespēja, ko pagaidām piedāvā tikai „VR room”! Tikām laipni sagaidītas, iepazīstinātas ar noteikumiem un spēļu gaitu. Izvēlējāmies pirmo spēli un uzlikām VR HTC brilles – īstā izklaide varēja sākties!
Skaidri zinu, ka diez vai citādāk saņemtu drosmi, lai izbrauktu pa amerikāņu kalniņiem. Tagad varu teikt, ka gandrīz esmu to paveikusi. Pirmā virtuālā realitātes spēle bija tieši mežonīgie amerikāņu kalniņi. Biju adrenalīna pārņemta, mazliet trīcošām kājām un apjukusi, cik īsts viss likās izskatījās. Sajūtas, kas pārņem, izmēģinot šādu spēli, ir visai negaidītas. Sākums ir mierīgs, taču, kad spēlē vagoniņš uzņem ātrumu un brauc līkumā, tev šķiet, ka tu tikai mazlietiņ pieliecies virzienā, kurā brauc, taču patiesībā vērotājiem no malas tevi ir jāķer, jo tu gāzies. Virtuālā realitāte ar tevi izspēlē joku! 🙂 Jāpiebilst, ka izmēģināju šo aktivitāti tikai iesācēju līmenī, augstākos līmeņus atstājot pieredzes bagātākiem spēlētājiem.
Nākamā simulācija bija slēpošana caur kalniem, kur tev garām traucas stirnas un citi meža zvēri. Atšķirībā no amerikāņu kalniņiem, kuros nekas īsti nebija jādara, izņemot pilsētas vērošanu un mēģināšanu noturēties kājās, slēpošana prasīja fizisku piepūli. Tas bija jādara, slēpojot ar roku kustībām un grozot galvu, lai veiktu manevru noteiktā virzienā. Ziemas sporta veidi nav mana stirpā puse un visticamāk tāpēc arī mana spēle ātri vien beidzās, jo nemitīgi ietriecos kādā klintī vai iekļuvu akmeņu nogruvumā. Slēpošana izrādījās mūsu favorīts – gan izmēģinot pašiem, gan vērojot no malas.
Tālāk dāmas kļuva par bokserēm, mērojoties spēkiem boksa mačā ar profesionālu bokseri. Ar lepnumu jāsaka, ka tas pat izvērtās veiksmīgi, tāpat kā nākamā aktivitāte – zombiju apokalipse. To man nācās izlaist, jo nebiju gatava baisām ainavām un zombiju uzbrukumam. Šo simulāciju vairāk ieteiktu vīriešiem vai tiem, kuri labprāt skatās šausmu filmas, jo šeit tik tiešām var nobīties!
Tiem, kuriem zombiju apokalipse nešķiet saistoša, ir iespēja iemēģināt virtuālu šaušanu ar loku. Mani pirmie šāvieni bija neveikli un netrāpīja īsti nekur, jo šaušana ar loku virtuālajā realitātē ir pavisam kas cits kā to darīt ar īstu loku. Pagāja brītiņš līdz apguvu spēli, tomēr, neskatoties uz to, man pat izdevās nošaut dažus pils iebrucējus. Par nelaimi lielākā daļa no viņiem ielauzās manā cietoksnī, un es zaudēju. Līdzīgi kā slēpošana šaušana ar loku prasīja piepūli rokām – jāveic dažādas kustības, lai veiksmīgi trāpītu mērķī.
Pusotru stundu slēpojām, boksējāmies, šāvām ar loku un vienkārši brīnišķīgi pavadījām laiku. To ir vērts izmēģināt, lai paspēlētos ar savām maņām un pārbaudītu savu izturību ikdienai neraksturīgos apstākļos. Izmēģini arī Tu!