Kas tas ir?
Vakariņas Tumsā ir unikāls, vēl līdz šim nebijis projekts Latvijā, kurš uz Rīgu „atceļojis”, pateicoties piedzīvojumu un dāvanu eksperta – DāvanuServiss.lv – iniciatīvai. Projekta koncepcijas pirmsākumi meklējumi 1999. gadā Šveicē, kad Cīrihes ministrs – Jorge Spielmann -, būdams neredzīgs, nolēma atvērt restorānu, kurā strādāja cilvēki ar redzes traucējumiem un apmeklētājiem tika piedāvāts nobaudīt ēdienu ar aizsietām acīm. Kopš tā laika ideja ir izplatījusies, attīstījusies un pašlaik tiek veiksmīgi praktizēts tādās pasaules valstīs kā ASV, Austrālija, Francija, Anglija, Lietuva un citviet.
Kas ir unikālais šajā projektā?
Šī pasākuma unikalitāte slēpjas ēdiena baudīšanas procesā, izslēdzot cilvēka galveno maņu – redzi, un paspilgtinot atlikušās maņas – dzirdi, tausti, smaržu un garšu. Pretēji ikdienas ēšanas paradumiem, piedzīvojums sākas jau tajā brīdī, kad apmeklētājs tiek ievests 100% tumšajā telpā, kas nav pierastā mājas teritorija, kur ir zināms ikkatrs stūrītis. Telpa ir tumša un redzams nav praktiski nekas. Sajūtas ir neaprakstāmas! Cilvēka smadzenēs parādās pirmie jautājumi par to, cik plaša vai šaura ir šī telpa, vai es tajā esmu viens, cik cilvēki šeit ir vēl bez manis? Tālāk seko savas sēdvietas un galdiņa apzināšanas process, kad ļoti liels akcents tiek likts tieši uz taustes maņām. Ir interesanti izzināt mēbeļu formas, augstumu, apsēsties un mēģināt iztēloties, kā izskatās krēsls, uz kura apmeklētājs sēž. Ļoti neaprakstāmas izjūtas pārņem, iepazīstoties ar galda piederumiem un cenšoties, piemēram, pareizi satvert vīna glāzi.
Kad viesmīlis atnes ēdienu, sākas lielākais piedzīvojums – sākotnēji cilvēks cenšas saprast, kādi ir trauki, to formas, pēc to apzināšanas rodas jautājumi par to, kas tieši atrodas uz šķīvja. Nereti nepietiek vien pieklājīgi iztaustīt visu ar dakšiņu un nazīti, bet ir jāizmanto arī pirksti, jo tie ir daudz jutīgāki un precīzāk spēj „nolasīt” informāciju.
Kāpēc man būtu jāizmēģina “Vakariņas Tumsā”?
Kā atzīst Vakariņas Tumsā pirmie apmeklētāji – šī pieredze noteikti ir jāizmēģina ikvienam! Līdzīgas sajūtas mājās iegūt nav iespējams, kaut vai tāpēc, ka šī telpa ir aprīkota ar speciālajiem „Black Out” (100% tumsas) aizkariem, un patiešām nekas nav redzam, kā arī tāpēc, ka tā ir pavisam jauna sociālā pieredze. Apmeklētāji neko neredz, bet tikai dzird apkārt esošās balsis, skaņas, trauku šķindoņu, sarunas. Sākotnēji tas var likties savādi, tomēr pēc laika tas pat ir intriģējoši. Tumsā cilvēks netiek vērtēts pēc ārienes, var uzsākt sarunu ar pilnīgu svešinieku, paļaujoties uz savu intuīciju, saklausot pretī sēdošā cilvēka balsi, ieklausoties viņa teiktajos vārdos, tā patiesībā tiek uztvertas ļoti būtiskas detaļas, kuras, iespējams, tiek palaistas garām, paļaujoties galvenokārt uz redzi. Savukārt, ja cilvēks ir noguris no ikdienas komunikācijas, tā ir lieliska iespējas atnākt, paklusēt un izbaudīt komunikāciju pašam ar sevi un savām sajūtām. Protams, ja cilvēki ierodas draugu kompānijā, tas ir satriecoši kopā pavadīts laiks, jo ir ārkārtīgi smieklīgi klausīties draugu komentāros, par to, kas notiek pie galda – viens ēd no tukšas dakšiņas, jo nespēj neko satvert; otrs uzdūris uz dakšiņas veselu vistas stilbiņu un iedomājies, ka liek mutē mazītiņu kumosiņu; trešais – jau paspējis „notašķīt” seju ar mērci un sēž pilnīgā svētlaimē priecādamies. Tas viennozīmīgi ir ļoti jautrs un reizē arī izzinošs piedzīvojums.