Katra jauna diena mums sniedz nebijušas iespējas, taču lielāko daļu mēs neizmantojam, jo kaut kas attur iesaistīties, lai gan zinām, ka tas bagātinās pieredzi un padarīs ikdienu spilgtāku. Šī atziņa ļoti labi raksturo situāciju, kas radās man ar deltaplāna lidojumu. Atklāti sakot, man ir bail no augstuma. Piemēram, lai dotos tik vien kā uz karuseļiem, draugiem mani ļoti ilgi jāpierunā. 🙂
Augstu gaisā virs Zaķusalas
Dzirdēti patiesi pozitīvi stāsti un atsauksmes par dažādiem lidojumiem gan ar deltaplānu, gan paraplānu un, protams, lidmašīnām. Protams, pēc viņu nostāstiem par brīvības sajūtu augstu gaisā, skaisto panorāmu, kas paveras lidojot, adrenalīna pieplūdumu, arī man parādās vēlme pamēģināt. Vien iepriekš nepietika drosmes pašai to noorganizēt. Brīdī, kad aptvēru, kādu dāvanu karti esmu ieguvusi savā īpašumā, zināju, ka atpakaļceļa nav. Man būs tas jāizmēģina! Izlēmu, ka jābeidz satraukties un jāķeras pie piedzīvojuma izmēģināšanas.Lidojumu rezervēju pāris dienas iepriekš, un īpaši nedomāju kādas izjūtas mani pārņems lidojot virs Rīgas, lai sevi pāragri nesatrauktu. Biju tik mierīgi noskaņota, ka pat dienā kurā devos uz norādīto adresi – Krasta ielu 56, lai beidzot izbaudītu šo piedzīvojumu, nemanīju nekādu trauksmes sajūtu.
Ierados 15 minūtes agrāk un varēju pavērot kāda cita pacelšanos ar deltaplānu un aizlidošanu vējiem līdzi. Vēl joprojām nemanu sevī nekādu baiļu pazīmju. Diena kā radīta lidojumam – saule spoži spīdēja, debesīs vien daži mākoņi un galvenais, ka no lietus ne miņas. Īstenībā lidojums lieliski atvēsināja no karstuma, kas tajā dienā valdīja uz zemes.
Brīdī, kad deltaplāns veica piezemēšanos un iepriekšējais lidotājs bija devies prom, pienācu pie Daugavas krasta, kur mani jau sagaidīja smaidīgais instruktors Boriss. Uzreiz darīju zināmu, ka līdzi esmu paņēmusi Micro SD karti bildēm un video, kuru Boriss ievietoja GoPro kamerā (to nepieciešams pateikt, ja pēc lidojuma vēlies foto un video materiālus). Man tika iedots viss nepieciešamais inventārs – ķivere un drošības veste. Iekāpjot deltaplānā, tiku piesprādzēta vēl ar papildus drošības jostām. Tas nomierina, jo par drošību ir padomāts. Biju pilnībā sagatavota pacelties virs zemes un pārvarēt savas bailes no augstuma.
3..2..1.. LIDOJAM!
Ierūcās motors, tam līdzi arī mani sirds puksti kļuva straujāki, un deltaplāns lēnām sāka slīdēt pa ūdeni. Sajutu vien dažas ūdens lāses, un pēc dažām sekundēm jau bijām pacēlušies! Prātā joņoja tikai viena doma: “ES TIK TIEŠĀM TO DARU! Es – cilvēks, kuram bail no augstuma.”. Smieklīgi, bet visu lidojuma laiku biju ar rokām burtiski iekrampējusies metāla stienī pie sava krēsla un nekustējos. Tas lika man justies drošāk. Vēlāk gan pamazām sāku atslābināties, stabili sēžot deltaplānā un ieraugot visu no aptuveni 400 m augstuma. Viss likās tik skaists, tik milzīgs plašums, kas lika sajust sava veida brīvību. Mierīgi vērot panorāmu varēju tikai tad, kad mēs lidojām vienmērīgi. Lieki teikt, ka brīdī, kad deltaplāns sasvērās uz vienu vai otru pusi, mainot lidojuma virzienu, es iekliedzos un aizvēru acis. Pilots Boriss arī piedāvāja padarīt braucienu aizraujošāku un pagrozīt deltaplāna spārnus ekstrēmākām sajūtām, taču sapratu, ka šādas izklaides labāk lai paliek ekstrēma mīļiem. Pārējās lidojuma minūtes baudīju skatu gan uz nebeidzamo horizontu, gan uz zemi, kur viss likās tik sīks kā uzbūvēts ar bērnu “Lego” klucīšiem. Rīga, vārda tiešā nozīmē, bija man zem kājām. 🙂
Viss likās tik sīks kā no bērnu “Lego” klucīšiem uzbūvēts!
Nosēšanās noritēja gludi, turpat Daugavas mierīgajos ūdeņos. Lidojums bija beidzies, taču adrenalīna sajūta mani nepameta vēl vismaz 10-20 minūtes. Sākumā 10 minūtes šķita maz un biju skeptiski noskaņota vai to laikā var ko izbaudīt, taču maldījos, jo tas bija tieši laikā. Paspējām izbaudīt ainavu no SKY iepirkšanās centra līdz pat Rīgas centrāltirgum, Lucavsalai un Zaķusalai. Ļoti labi, ka ir padomāts video filmēšanas un foto uzņemšanas iespējām ar GoPro, jo esot augstu gaisā, neriskēju lietot mobilo tālruni bildējot apkārtni (ko izrādās nemaz nedrīkst, tādēļ, ka lielā gaisa pretestība varēja jebkurā brīdī izraut manu telefonu no rokām).
Starp divām salām – Zaķusalu un Lucavsalu!
Visas dienas garumā nebija iespējams noslēpt prieku un gandarījumu par paveikto avantūru. Es sevi pārvarēju un izdarīju, ko elpu aizraujošu, kas liek pat lepoties ar sevi. Uz zemes gan tomēr vēl jūtos ērtāk un drošāk, bet šādus lidojumus noteikti ir vērts izmēģināt, it īpaši atšķirīgās sezonās!
Lidojums ar deltaplānu iespējams dažādās variācijās – ar pacelšanos no lidostas “Spilve” teritorijas vai no ūdens (pie lielveikala SKY Krasta ielā). Visus piedāvājumus meklē ŠEIT!