Viens piektdienas vakars tika pavadīts kolēģu kompānijā.
Satiekamies ar kolēģēm un mūs jau sagaida uzklāts galds. Katram tiek piedāvātas 4 vīna glāzes, krūka ar ūdeni un šķīvis uzkodām. Mūsu vakars var sākties. Izrādās, ka Latvijā top daudz un dažādi vīni. Par katru vīnu, ko malkosim mums tiek pastāstīts – no kura novada, kādas īpanības piemīt un kā vīnus gatavo. Degustācijās vienmēr tiek doti dažādi vīni, līdz ar to – ikvienu gaida pārsteigums, kas par vīniem būs pasniegti. Mēs degustējām – vīnogu vīnu, upeņu vīnu, aveņu vīnu un asorti vīnu [kas ir pavisam īpašs, jo sajaukts no dažādām sastāvdaļām]. Uzkodās mums bija dažādi sieri un dārzeņi, kā arī divas skābeņu lapas, kas bija tieši laikā. Mans favorīts no šiem četriem bija vīnogu – ne par saldu, ne par sausu un smaržoja bruvīgi. Upenes nav manas ogas, līdz ar to vīns nebija favorīts, bet tomēr garšoja patīkami. Aveņu vīns bija ļoti salds, smarža bija tāda, kas ilgi vēl saglabājas degunā. Toties asorti vīns bija sīrupains un ļoooti salds. Tā garša bija tik salda, ka ūdeni prasījās uzdzert vai skābeni uzēst. Tomēr kopumā vīni bija ļoti labi un tādi tiešām patīkami. Pēcgarša bija maiga, bet neradīja dedzinošu sajūtu vai rūgtenu garšu. Sieri, kas tika pasniegti bija ļoti garšīgi un visgaršīgākais man likās siers ar ķiploku garšu. Vīni ar pasniegtajiem sieriem ļoti labi saderēja kopā. Vīns pamudināja arī uzdziedāt kādu latviešu dziesmu – akustika piepilda visu telpu.
Par pašu vietu – īsta latviska vide. Rēķinieties, ka būs karsts, neskatoties uz to, ka atradīsieties pagraba telpās. Izrādās tur īpaša tehnika kā piesildīt telpu. Vakara gaitā būs arī dzīvā mūzika, kas iepriecinās.
