Jau kopš mazotnes, kad sevi atceros, mani vienmēr ir interesējušas aktīvas lietas. Vienmēr atceros kā tētim mašīnā pie auss dīcu, lai paņem mani klēpī un ļauj pastūrēt. Tētis mazliet ar šķību aci noraudzījies, ļāva mazajai meitai to prieku pastūrēt pa kādu lauku teritorijas ceļu. Tā tas turpinājās, līdz vienā dienā viņu ieinteresēja ūdensmoči un vienpadsmit gadu vecumā viņš mani izlēma uzsēdināt uz tā. Jau pēc viena izbrauciena kopā ar viņu, pateica, ka tagad jāmēģina pašai. Trīcošām kājām un rokām, es uzkāpu uz ūdensmoča un jau ar pirmajiem metriem bailes pazuda un es sapratu, ka tas man patīk. Vēlāk nonācu arī pie motorollera un kvadracikla stūres. Tuvojoties astoņpadsmit gadu vecumam, tētis paziņoja, ka nu jāsēžas pie automašīnas stūres. Šoreiz baidījās viņš nevis es, tomēr arī šī lieta man ātri pieķērās un es to patiesi iemīlēju. Turpināt lasīt →