Sejas izteiksmi, kad saņēmu dāvanu karti vajadzēja redzēt, no šoka pat uz brītiņu valoda pazuda.

Mans piedzīvojums Lēcienam ar izpletni.

Saņēmu dāvanā no draugiem lēcienu ar izpletni tandēmā ar instruktoru. Tāda doma man jau laiciņu bija, un prieks, ka draugi to bija uztvēruši un sametušies šai superīgajai dāvanai. Sejas izteiksmi, kad saņēmu dāvanu karti vajadzēja redzēt, no šoka pat uz brītiņu valoda pazuda. Nu tā kā pie dāvanas biju ticis nācās tikai izmantot. Pierezervēju, un ar satraukumu gaidīju to dienu. Nakti gandrīz negulēju zinot, ka rīt priekšā TĀDS piedzīvojums. No rīta pat neko neēdu un nedzēru, tās laikam bija bailes, kas mani bija pārņēmušas. Satraukums pazuda brīdī kad ieraudzīju instruktoru, un vajadzēja klausīties instruktāžu, tā kā visam citam nebija laika. Lidmašīnai paceļoties, sāka trīcēt kājas, un domāju, ka apstāsies sirds. Instruktors bija superīgs, mierināja un stāstīja jokus lai mazinātu satraukumu. Un te arī bija moments kad bija jālec ārā no lidmašīnas un jāizbauda kritiena moments. Aizturēju elpu, aizvēru acis un izbaudīju šo momentu. Gribējās kliegt taču nevarēju. Sajūtas, kas tajā brīdī mani pārņēma ir neaprakstāmas, gan bailes, gan satraukums, gan asas izjūtas un neaprakstāms prieks, ko gribās izjust vel un vel. Ne velti saka, ka ja izmēģina vienu reizi pēc tam ar to var saslimt un tas kļūstot pat savdabīgu hobiju. Lēnām garām laižoties lejās es nespēju nepriecāties, manā sejā bija smaids visu lidojuma laiku un vel visu nākamo nedēļu, gribējās kliegt un pastāstīt visiem par savu piedzīvojumu. Iesaku ikvienam izmēģināt lēcienu ar izpletni. Tik daudz emociju vienā reizē! Tas ir to vērts. Paldies draugiem un Dāvanservisam un instruktoriem par doto iespēju.